intaruskule - Blogs

6 TIPISKĀKIE AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMI, KURUS LAIKS MAINĪT

Fri, 27 Feb 2026 10:45:00 +0000

Šeit ir apkopoti tipiskākie iekšējās aizsardzības mehānismi. Iespējams, kādā no tiem atpazīsi arī sevi. Pārsvarā tie veidojušies un nostiprinājušies bērnībā. Katrs no šiem mehānismiem kādā brīdī bija vajadzīgs. Bērnībā tie palīdzēja pielāgoties un izdzīvot nezināmā, pieaugušo pasaulē. Taču šodien, kad esam pieauguši, šīs programmas bieži kļūst par būri, kurā paši sevi turam ieslēgtus.

Stiprs cilvēks

Mūsdienu klasika. Iekšējais dialogs saka: “Es pats.”, “Es tikšu galā.”, “Man nesāp.”, “Es neraudāšu.”

Tev vājums šķiet gandrīz kā noziegums. Tu esi atbalsts citiem un stiprais plecs, uz kura citi balstās. Tas izskatās vareni un pelna cieņu.

Bet kāda ir cena? Dziļa, džinkstoša izolācija. Lūgt palīdzību – mēle neklausa. Pieņemt palīdzību – gandrīz neiespējami, jo jūties kā parādnieks. Rezultātā tu, ar sakostiem zobiem, viens pats nes nepanesamu nastu, līdz brīdim, kad no spriedzes. kaut kas salūzt.

Perfekcionists

Sociāli ļoti atzīta un novērtēta uzvedības programma. Tās pamatā ir dziļa pārliecība: "Mani mīlēs tikai tad, ja būšu ideāls: Ja labi mācīšos, Ja sasniegšu rezultātus, Ja būšu labākais."

Un tu skrien maratonu, kuram nav finiša līnijas.

Sekas? Mūžīgs iekšējais kritiķis – tirāns, kurš nekad neklusē un nekad nepaslavē. Fona trauksme 24/7. Tu nevari atslābt, jo dziļi sevī jūties kā viltvārdis, kuru tūlīt atmaskos.

Sevis apspiešana

Tā ir hameleona stratēģija. Tu esi iemācījies būt ērts, kluss, nepamanāms. Neaizņemt lieki vietu, lai neizsauktu uz sevi citu dusmas. Tu esi kompromisu meistars. Vienmēr piekāpsies.

Cena par šo drošību ir milzīga. Tu zaudē kontaktu ar sevi – ar savām vēlmēm, robežām un vajadzībām. Tu pat īsti nezini, ko gribi. Dzīvo ar hronisku nogurumu, jo milzīgs enerģijas apjoms aiziet sevis apspiešanai. Un vissmagākais - tā vainas sajūta, kas parādās katru reizi, kad parādās kāda vajadzība sev.

Saplūšana ar lomu

“Es esmu glābējs.”, “Es esmu atbildīgs darbinieks.”, “Es esmu ideāls vecāks.”

Tu tik ļoti identificējies ar savu funkciju, ka aizmirsti – kas tu esi bez tās. Tu dzīvo pēc scenārija, kuru uzrakstījis kāds cits. Izpildi citu gaidas. It kā visu dari pareizi, bet iekšā tāds neizprotams tukšums. Ir sajūta, ka nedzīvo savu dzīvi, bet spēlē lomu citu radītā izrādē. Dzīvais cilvēks pazūd aiz pienākumiem, amata un statusa.

Mūžīgais dumpinieks

Mūžīgi neapmierinātais pusaudzis iekšā – pat ja tev ir 50.

Tu automātiski pretojies jebkādai kontrolei un noteikumiem. Šķiet, ka visi grib tevi apspiest, ierobežot vai pakļaut. Notiek nebeidzama cīņa ar līdzcilvēkiem un pasauli.

Taču patiesībā tu sevi iedzen vientulībā. Tu esi tik ļoti aizņemts ar aizstāvēšanos, ka nespēj atšķirt reālus draudus no draudzīgas palīdzības. Tu atgrūd tos, kuri patiesi vēlas tevi atbalstīt.

Bailes būt pamanītam

Paniskas bailes parādīt savu patieso seju. Savu ievainojamību. Savu “ēnas” pusi. Galvā skan: “Ja viņi uzzinās, kāds es esmu patiesībā (vājš, dusmīgs, dīvains, jūtīgs), viņi novērsīsies.”

Rezultātā tu dzīvo pusbalsī un pusspēkā. Tavā dzīvē trūkst spontanitātes un uzdrīkstēšanās. Dzīves enerģija ir nobloķēta bailēs no atraidījuma. Tu būvē ap sevi mūri, nevis saziņas tiltu.

Vai atpazini sevi?

Ja atpazini, nekritizē un nenoniecini sevi. Šie mehānismi tev kādreiz bija vajadzīgi. Tie tevi pasargāja. Bet tagad tu esi pieaudzis. Un pieauguša cilvēka spēks nav tikai izturībā – tas ir arī spējā mainīties.

Apzināšanās jau ir pusceļš uz brīvību.

Ko darīt?

Sāc ar maziem uzvedības eksperimentiem.

Nevis maini visu dzīvi, bet izmēģini vienu citu rīcību drošā situācijā.

“Stiprais” palūdz palīdzību vienā konkrētā jautājumā.
Perfekcionists apzināti nodod darbu “pietiekami labā” kvalitātē.
Sevis apspiedējs pasaka vienu skaidru “nē”.

Trenē robežas un pašrefleksiju.
Regulāri sev jautā: “Ko es šobrīd jūtu? Ko es gribu? Kur ir mana robeža?” Šī prasme nav iedzimta, tā ir attīstāma. Ieturi pauzi un novēro.

Pieņem diskomfortu kā attīstības daļu.
Mainot mehānismu, būs trauksme. Būs iekšējs konflikts. Tas nenozīmē, ka dari nepareizi. Tas nozīmē, ka tu ej ārā no automātiskā uzvedības mehānisma.

Ja nepieciešams, strādā ar speciālistu.
Daži mehānismi ir ļoti dziļi iesakņojušies. Profesionāls atbalsts palīdz ātrāk atšķirt realitāti no vecām traumām un strukturēti virzīties uz pārmaiņām.

Pārmaiņas nenotiks pēkšņi. Taču kādā brīdī tu rīkosies citādi. Un tieši tad sāksies jauns dzīves virziens.

KARJERA BEZ GARANTIJĀM: KAD INTERESE UN PAŠIZZIŅA KĻŪST SVARĪGĀKAS PAR AMATU

Thu, 22 Jan 2026 11:51:00 +0000

Kādu rītu var pamosties un saprast — sistēma, kurā tik labi iederējies, vairs neeksistē.

Uz ko 35+ gadu vecumā ir vērts vērst uzmanību?

Ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujo attīstību, darba tirgus mainās ievērojami ātrāk, nekā daudzi to vēlētos. Tas nozīmē vienu: vēlme pēc stabilitātes, kuru tik ļoti mēģinām noturēt, ir jāatlaiž, tā vairs nav garantēta. Patiesībā stabilitāte nekad nav bijusi garantēta. Un īpaši šajā dzīves posmā kļūst kritiski svarīgi nevis turēties pie sasniegtā, bet aktīvi iesaistīties savā attīstībā.

Mēs katrs esam kā zobrats lielākā sistēmā - pašreizējā darba vietā, nozarē, profesijā. Mūsu zobratus veido prasmes, raksturs, pieredze, domāšana. Tie ļauj mums diezgan labi iederēties esošajās sistēmās. Taču jautājums nav tikai par šodienu. Jautājums ir: kā iekļauties nākotnē, kā pielāgoties tam, kas nav skaidrs un paredzama?

Ja jūs gaidāt, ka kāds kādā brīdī atnāks un iedos gatavu instrukciju, kā iekļauties nākotnes pasaulē, man ir sliktas ziņas — tādas instrukcijas nebūs.

Atbilde nav ārējās programmās, bet iekšējā skaidrībā. Spējā atbildēt sev uz būtiskiem jautājumiem:

Kas es esmu?
Kādas ir manas stiprās puses?
Kas mani patiesi interesē?
Ko par mani liecina mehānisms, kurā šobrīd grozos — mana darba vide, nozare, loma?

Paātrinājums, kas var pārsteigt nesagatavotus

Mēs varam pamosties kādā rītā un saprast, ka sistēma ir mainījusies. Mākslīgais intelekts izglītībā, automatizācija, jaunas darba formas - tas viss notiek jau tagad. Un šoks rodas nevis no izmaiņām pašām par sevi, bet no sajūtas: “Es vairs šeit neiederos.”

Tad rodas kaudze jautājumu:

Ko man vajag mainīt?
Kā es varu iekļauties citā sistēmā tieši tagad?
Kā nepārvērsties par lieku detaļu, kuru izmet?

Vairs nemeklē amata nosaukumu, bet skaties uz saturu. Tu vari sevi saukt kā vien vēlies - grāmatvedis, IT speciālists, Personāla vadītājs. Nosaukums var palikt, bet saturs ir mainījies. Līdzi laikam jāiet nevis ar amata nosaukumu, bet ar prasmēm, domāšanu un spēju mācīties.

Rītdienas darbinieks būs citāds

Rītdienas profesionālis strādās ar citu pieeju, citu redzējumu, citu elastību. Ar spēju saprast, kuras prasmes jāattīsta, kas jāpastiprina, kas jāatlaiž. Atrast, kas tevi patiesi stiprina, nevis tikai uztur kustībā.

Vienlaikus ir jāskatās plašāk — ne tikai uz sevi, bet arī uz darba vietu un nozari:

Vai mans uzņēmums saglabā konkurētspēju?
Vai mana nozare spēj pielāgoties?
Kādas ir globālās tendences, kas ietekmēs manu darbu, uzņēmumu, nozari?

Nevis dzīvot ar “plāksteriem”, bet veidot vidēja un ilgtermiņa attīstības mērķus, lai būtu soli priekšā laikam, nevis nemitīgi lēkt pēdējā vagonā.

Nevis amats, bet interese un spējas

Nevajag domāt tikai par to, kas tu gribi būt pēc amata nosaukuma. Būtiskāk ir klausīties sevī un iet interešu un prasmju ceļu. Tieši interese ir tas dzinējspēks, kas liek mācīties, attīstīties un pielāgoties arī tad, kad ārējā vide mainās. Interese liek sekot līdzi nozares izmaiņām un novitātēm.

Un brīdī, kad parādīsies vakance, kura vēl nekā nesaucas, pēc izvirzītajām prasībām tu varēsi teikt: “Tas esmu es.” Jo pēc prasmēm, zināšanām un domāšanas — tu tai jau atbilsti.

Un tas šodien ir pats drošākais ieguldījums nākotnē: dziļāka sevis izpratne un mērķtiecīga attīstība savā interešu jomā, skatoties uz pasauli plašāk nekā tikai savu darba vietu.

IERADUMS REAĢĒT: KĀPĒC SITUĀCIJAS ATKĀRTOJAS UN KĀ TO MAINĪT

Mon, 10 Nov 2025 14:23:00 +0000

Cik bieži esi nonācis vienā un tajā pašā situācijā — darbā, attiecībās vai ikdienas konfliktā? Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc smadzenes atkārto vecos paternus un kā apzinātības metode “5 minūtes tikai sev” palīdz tos mainīt.

Neirobioloģijas pētījumi pierāda, ka cilvēka smadzenes PIEROD pie emocionāliem paterniem, pat tad, ja šie paterni ir sāpīgi.

Ja tu gadiem ilgi esi reaģējis ar dusmām, tavs ķermenis meklēs dusmas. Ja esi dzīvojis caur vainas sajūtu, tu meklēsi situācijas, kurās vari justies vainīgs. u.tml.

Tā ir kā atkarība. Negatīvu emocionālo paternu gadījumā sāpes kļūst par stabilu ieradumu, bet ieradums — par komforta zonu.

Un tieši tāpēc pārmaiņas ir tik grūtas — ar vēlēšanos vien nepietiek! Nepieciešams pārraut bioķīmiskos ciklus, kas kļuvuši par daļu no tava ķermeņa, tavas vēstures, tavas ikdienas rutīnas.

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc daži cilvēki atkal un atkal piedzīvo vienus un tos pašus notikumus? Daži cilvēki maina darbu, minot līdzīgu aiziešanas iemeslu - kādam tas ir konflikts ar vadītāju, citam ar kolēģiem, cits jūt aizvainojumu, jo netiek novērtēts. Kāpēc tā notiek? Tie ir paterni. Mainās vieta, komanda, birojs, bet reaģēšanas ieradumi paliek tie paši. Ja cilvēks to neapzinās, tad atkārto, tikai ar citiem cilvēkiem un citām dekorācijām.

“STOP" paternam prasa vairāk, nekā tikai vārdus un vēlēšanos. Tas prasa apzinātu darbu ar sevi. Ja saki sev, ka vēlies reaģēt citādi, zemapziņas ieradumi mēģinās atgriezties. Tie izmantos tās pašas emocijas, tās pašas reakcijas. Tu sastapsies ar situācijām, kas tevi provocēs.

Un tomēr — šoreiz ir atšķirība. Tagad Tu zini!

Apzinātība nozīmē redzēt notiekošo, pirms esi tajā ieķēries, un šī redzēšana pati par sevi sāk mainīt ieradumu.

Kad mainies tu, mainās arī pasaule

Kad tu pārstāj reaģēt ierastajā veidā, vide sāk reaģēt uz tavām izmaiņām. Ne tāpēc, ka tu kaut ko “piesaisti”, bet tāpēc, ka sāc redzēt un just citādi. Un, kad redzi citādi — tu rīkojies citādi. Jauna rīcība rada jaunu pieredzi. Jauns uzvedības modelis — jaunus rezultātus.

Tā nav maģija. Tā ir likumsakarība.

Noslēgumā

Katru reizi, kad tu apzināti apstājies, ieelpo un izvēlies nereaģēt automātiski, tu pārveido savu iekšējo pasauli un līdz ar to arī ārējo.

Metode: “5 minūtes tikai sev”

Šī vienkāršā prakse palīdz trenē klātesamību un mazināt automātisko reakciju ietekmi. Katru dienu — tikai 5 minūtes.

🔹 Kā to darīt:

Atrodi mierīgu vietu.
Apsēdies vai nostājies ērti.
Elpo. Klausies savā elpā.
Uzliec rokas uz sirds.
Pajautā sev klusi: “Kas šobrīd dzīvo manī?”
Nekomentē, nevērtē, nesaproti. Vienkārši sajūti.

Šis vienkāršais žests, apzināti veikts, sāk mainīt tavu ieradumu sistēmu. Tas trenē klātesamību, palīdz just konkrēto brīdi, nevis turpināt dzīvot emocionālā autopilotā.

Tas ir pirmais solis, lai patiešām mainītos, nevis tikai gribētu mainīties. Ar to, ka zinām vien nepietiek, ir arī jādara.

Darām šodien!

"SAPŅU DARBA" ILŪZIJA UN REALITĀTE

Thu, 28 Aug 2025 06:31:00 +0000

Daudzi cilvēki karjeras pārmaiņas uzsāk, vadoties pēc iluzoras koncepcijas, ka kaut kur pastāv “ideāls darbs”, kas ir paredzēts tieši viņam un to kaut kādā veidā vajag atklāt - vai nu ar "maģisku" palīdzību vai brīnumainu atklāsmi. Savā praksē es saskaros ar situācijām, kad cilvēki nāk uz karjeras konsultāciju ar cerību, ka viņiem atklāsies kāda "maģiska" PATIESĪBA par viņu aicinājumu. Viņi meklē savu "īsto darbu dzīvē" un sagaida brīnumainu apgaismību, kas atrisinās visas neskaidrības.

Tas ir fenomens, ko varu dēvēt par "sapņu darba" mītu vai iluzoru pieeju karjerai un dzīvei. Tādas frāzes kā "atklāj savu PATIESO, ĪSTO, IDEĀLO darbu...u.tml.”, rada priekšstatu par kādam citam zināmu, jau gatavu ceļu, ko atklājot, visas problēmas atrisināsies.

Tā pati iluzorā koncepcija kā par "sapņu darbu", atrodama arī citām dzīves jomām, kā, piemēram,

attiecībās - ideja par ideālo partneri, ka kaut kur eksistē vienīgais cilvēks, kas ir paredzēts tieši tev un kas automātiski atrisinās visas tavas problēmas
“ideālā vecāka” koncepcijā, kas rada līdzīgu spiedienu un vilšanos par to, ka jābūt "perfektam" vecākam – tādam, kurš nekad nekļūdās, vienmēr zina pareizo atbildi, spēj novērst visas grūtības un kam ir pilnīga kontrole pār bērna dzīvi un attīstību.

Visi pieminētie "ideālā" mīti rada līdzīgas sekas:

Nepamatotas gaidas: Cilvēki sagaida, ka darbs, attiecības, vecāka loma būs bez piepūles, konfliktiem vai grūtībām.
Vilšanās: Kad realitāte nesakrīt ar idealizēto tēlu, iestājas vilšanās. Tā var novest pie attiecību pārtraukšanas, meklējot nākamo "ideālo" partneri vai "ideālo" darbu.
Fokuss uz atrašanu, nevis veidošanu: Tāpat kā ar "sapņu darbu", cilvēki koncentrējas uz "meklēšanu" un ilgošanos, nevis uz prasmju stiprināšanu, jauniem ieradumiem, attiecību veidošanu, izaugsmi un darbu ar sevi.

Gan karjera, gan veselīgas attiecības ir radīšanas process, nevis atrasts dārgums. Tās prasa izpratni, pieņemšanu, komunikāciju, kompromisus un vēlmi kopīgi augt. "Ideālās attiecības" nav tās, kurās nav problēmu, bet gan tās, kurās abas puses ir gatavas kopā meklēt risinājumu.

Taču galvenā problēma ilūzijā par “ideālo” slēpjas tajā, ka cilvēki paši nemaz neizprot, kas īsti tas ir, ko viņi meklē. TĀ IR MEKLĒŠANA BEZ DEFINĪCIJAS. Cilvēki dzenas pakaļ vārdam vai tēlam — "sapņu darbs", "ideāls partneris", "ideāls vecāks" — nevis pēc konkrētām, praktiskām kvalitātēm, kas patiesi padarītu viņu dzīvi labāku.

Šī meklēšana bieži ir balstīta uz klišejām, nevis uz paša cilvēka vērtībām, vajadzībām un vēlmēm. Mēs iemācāmies, ka ir "jāmeklē" kaut kas ideāls, bet mums neviens nepaskaidro, ka šis "ideālais" ir jādefinē katram pašam.

Tas ir kā mēģināt atrast kartē apslēptu dārgumu, nezinot, kā tas izskatās. Tu vari meklēt mūžīgi, bet, pat ja tu tam uzduries, tu to neatpazīsi, jo neesi sapratis, kas tas ir.

Tā vietā, lai dzītos pakaļ šim miglainajam ideālam, daudz jēgpilnāk ir koncentrēties uz pamatjautājumiem:

Kas esmu es? (Manas vērtības, spējas, intereses).
Ko es vēlos? Kas man ir vajadzīgs? (Mana komforta zona, robežas, mērķi).
Ko es varu dot? (Manas prasmes, devums citiem).

Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz definēt SAVU "ideālo", nevis akli sekot kādam mītam. Tas pārvērš bezgalīgu meklēšanu apzinātā radīšanā.

Cilvēki, kas nonāk pie karjeras konsultanta ar pārliecību par “ideālo”, bieži gaida kādu apgaismību vai brīnumainu atklāsmi. Tomēr, kad tas nenotiek, viņi jūtas vīlušies. Šī vilšanās rodas no pretrunas starp mītu un realitāti.

Ko tad patiesībā nozīmē "sapņu darbs"? "Sapņu darbs" nav kaut kas, ko atrod, bet gan kaut kas, ko veido apvienojot vairākus racionālus un praktiskus elementus:

Interese un aizrautība: Tu dari to, kas tevi patiesi aizrauj.
Kompetence un prasmes: Tev ir nepieciešamās zināšanas un spējas, lai šo darbu veiktu, tu vari izkopt un pielietot savas stiprās puses.
Izaugsme: Darbs sniedz iespēju mācīties un augt, nevis stagnēt.
Jēgpilnums un vērtība: Tas, ko tu dari, ir noderīgs un vajadzīgs citiem.

Tādējādi, veiksmīga karjera nav mistisks liktenis, bet gan apzināta izvēle un nepārtraukts process. Tas ir darbs ar sevi, sevis izpratne un iepazīšana, lai pats varētu radīt sev piemērotu karjeras un dzīves ceļu.

5 JAUTĀJUMI, KAS PALĪDZ NOTEIKT APMIERINĀTĪBU AR DARBU

Wed, 13 Aug 2025 10:27:00 +0000

Vai tu vari sev godīgi atbildēt, ka katru rītu dodies uz darbu ar prieku un gandarījumu? Ikdienas pienākumi, steiga un rutīna var likt aizmirst par to, kā patiesībā jūties savā karjerā. Tāpēc, neatkarīgi no ikgadējām darba pārrunām, iesaku vismaz reizi pusgadā veikt savas apmierinātības ar darbu auditu. Šim nolūkam dalos ar 5 jautājumiem. Tas nav vienkārši jautājumu saraksts, bet gan iespēja apstāties, padomāt un atrast jaunu skaidrību.

Ir svarīgi saprast, ka darbs ir divpusēja atbildība. Darbinieks nevari gaidīt, ka darba devējs nodrošinās visu – gan karjeras izaugsmi, gan emocionālo labsajūtu. Arī tu pats esi atbildīgs par savu attīstību, labsajūtu un motivāciju. Šie pieci atvērtie jautājumi palīdzēs tev novērtēt savu ieguldījumu un to, kā tu jūties savā darba vidē.

5 jautājumi, ko uzdot sev

Kas manā darbā sniedz vislielāko gandarījumu un prieku, un kas, tieši otrādi, rada neapmierinātību? Padomā, kuri uzdevumi tevi interesē un liek justies noderīgam. Iespējams, ka tev patīk strādāt ar jauniem projektiem, bet rutīnas darbi tevi nogurdina. Identificējot šīs jomas, tu labāk sapratīsi, kas ir maināms.
Kādas jaunas prasmes un zināšanas esmu apguvis pēdējā pusgada laikā un kādas jomas es vēlētos attīstīt nākotnē? Darba devējs var piedāvāt apmācības, bet tavs pienākums ir tās izmantot un meklēt iespējas augt. Novērtē, vai esi attīstījies kā profesionālis un kādi soļi tev ir jāveic, lai sasniegtu savus mērķus.
Kā es rūpējos par savu enerģiju un veselību? Vai es spēju atpūsties un atjaunoties pēc darba, vai arī darba stress un virsstundas tam traucē? Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi ir kritiski svarīgs. Tas nav tikai jautājums par darba stundām. Jautājums ir par to, vai tu pats spēj atslēgties un atgūt enerģiju. Ja nē, tad ir jāanalizē, kas tam traucē – tava nespēja atpūsties vai pastāvīgs darba spiediens.
Kā es jūtos par savu ieguldījumu un vai esmu saņēmis atbilstošu atzinību vai atgriezenisko saiti? Cik bieži tu pats novērtē savus panākumus? Novērtējums no citiem ir svarīgs, bet pats galvenais ir tavs pašnovērtējums. Vērtīga atgriezeniskā saite palīdz attīstīties, un par to ir vērts runāt ar vadību.
Kā es raksturotu attiecības ar saviem kolēģiem un vadītāju, un ko es varētu darīt, lai tās veidotu vēl labākas? Labas attiecības darba vietā veido labvēlīgu un atbalstošu atmosfēru. Novērtē, cik labi tu jūties komandā. Ja kaut kas nav kārtībā, padomā, ko tu pats vari darīt, lai komunikācija kļūtu atklātāka un konstruktīvāka.

Šis audits ir tavs ceļvedis uz labāku pašsajūtu darbā. Atbildes sniegs tev skaidrību par to, kāda ir patiesā situācija, un palīdzēs spert konkrētus soļus uz priekšu. Neaizmirsti, ka atbildība par savu apmierinātību gulstas arī uz taviem pleciem.

Darām šodien!

KAD IR LABĀKAIS LAIKS PIERAKSTĪT MĒRĶUS - PIRMDIENĀS VAI PIEKTDIENĀS? KĀ UN KĀPĒC TO VISPĀR DARĪT?

Thu, 12 Jun 2025 11:10:00 +0000

Nē, nē, šoreiz es nerunāšu par iknedēļas vai ikdienas tekošajiem uzdevumiem, bet gan par karjeras mērķiem un karjeras virziena izvēli pašreizējā dzīves posmā.

Jau izsenis pētnieki ir nonākuši pie viena kopsaucēja: mūsu dziļākās vēlmes un intereses ir dabas dotas. Tas nav kaut kas, ko mums uzspiež, bet gan dabiska interese un vilkme uz kaut ko. Ejot intereses un vilkmes ceļu mēs iegūstam visvairāk vērtīgu atklājumu un ieguvumu sev.

Mēs esam ļoti dažādi. Kādu aizrauj būvniecība, citu – mūzika, vēl kādu cilvēkos notiekošie procesi. Bet kā tad atklāt savu īsto karjeras virzienu? To var izdarīt salīdzinoši viegli - patiesi un godīgi pret sevi, atbildot uz 3 jautājumiem:

Ar ko tu nodarbotos, ja tev nevajadzētu pelnīt naudu iztikai? (Ja par naudu vispār vairs nav jādomā. Pirmās atbildes visbiežāk ir atpūstos, izklaidētos, neko nedarītu. Tomēr padomājot ilgtermiņā biežāk atbildes ir saistītas ar to, kas interesē un saista.)
Ja tev negaidīti iedotu miljonu eiro, kā tu to izmantotu? (To pārējo daļu, ko neiztērētu uzreiz – kur tu to ieguldītu? Un atkal nonākam pie tā paša - ieguldītu tajā jomā, kas patiešām interesē.)
Ja tu uzzinātu, ka tev atlicis dzīvot aptuveni sešus mēnešus, ko tu darītu šajā laikā? Bez miljona, protams! (Visbiežākās atbildes ir, ka censtos paspēt izdarīt to, ko visu laiku gribējās, bet atlika uz vēlāku laiku.)

INTERESE IR TAVA ENERĢIJA

Kā redzams, visas atbildes ved pie vēlmēm un interesēm. Kāpēc? Jo tikai tur ir enerģija.

Jo nav jēgas dot cilvēkam mērķi, ja viņam netiek dota enerģija tā sasniegšanai!

Ja šobrīd nav enerģijas un neizdodas realizēt ieplānoto, ir vērts pārskatīt savus mērķus. Ja mērķis ir "īstais", tad mums tiek dota enerģija un resursi to sasniegt.

TE SEKO CETURTAIS, PATS SVARĪGĀKAIS JAUTĀJUMS:

Ja piepildītos viss, ko ieliki atbildēs uz pirmajiem 3 jautājumiem, ko tas tev dotu?

Ja uz iepriekšējiem 3 jautājumiem atbildes ir patiesas un godīgas pret sevi, tad pēdējais jautājums vienmēr ietvertu tādas atbildes kā – "tas man dotu pilnīgu laimes sajūtu, gandarījumu, apmierinātību ar nodzīvoto laiku un sasniegto". Ja atbildes uz pirmajiem 3 jautājumiem ir liekuļotas vai neieklausoties sevī, tad beigās nebūs ne apmierinājuma, ne laimes. Tik vienkārši!

Tās vēlēšanās kuras tev ir uz doto brīdi, arī ir tava misija dotajā dzīves posmā. Tas nenozīmē, ka tagad visu mūžu būs jādara viens un tas pats. Nē, pienāks laiks, kad šī vēlme piepildīsies, interese zudīs, un tevi vadīs jauna interese un jauns mērķis. Tā ir nepārtraukta attīstība!

KĀ ĪSTENOT MĒRĶUS? Divi vienkārši soļi:

Atļauj sev vēlēties!
Pieraksti mērķus! Nevis vienkārši pierakstīt, bet gan:

Pozitīvi formulēt: Koncentrēties uz to, ko vēlies, nevis uz to, ko nevēlies.
Tagadnes formā: It kā tas jau notiktu.
Ar visām svarīgākajām detaļām: Katra izlaistā detaļa var pavērsties pret tevi. Mērķu pierakstīšanā nav "sīkumu" vai "nebūtiskā". Viss ir svarīgi! Ļoti svarīgi mērķi iekļaut, noskaņojums, sajūtas, stāvoklis. Ja tu vari izjust, kā tu jutīsies, kad šis mērķis tiks sasniegts, tad esi uz pareizā ceļa!

NU? KAD TAD IR LABĀKAIS LAIKS MĒRĶU RAKSTĪŠANAI – PIRMDIEN VAI PIEKTDIEN?

Ja tevī ir radusies nepieciešamība kaut ko mainīt savā dzīvē, tad atbilde ir skaidra - ŠODIEN! Un iespējams, jau rīt tie sāks realizēties. Labākais brīdis sākt ir... tagad! DARĀM ŠODIEN.

Ceru šis izvērtējums tev būs noderīgs, lasi un pielieto.

VĀRDA SPĒKS: KĀ IZVĒLĒTIE VĀRDI VEIDO TAVU DZĪVES KVALITĀTI

Sat, 10 May 2025 08:14:00 +0000

Vārdi ir sava veida zīmes, ar kā palīdzību mēs apzīmējam, skaidrojam un interpretējam pasauli sev apkārt. Lai gan valoda ir abstrakcija, vārdiem piemīt milzīgs spēks ietekmēt mūsu psihi, uzvedību un dzīvi kopumā. Ar vārdiem mēs varam iedvesmot un celt spārnos, bet diemžēl arī sāpināt un sagraut.

Vai esi kādreiz aizdomājies, kādu ietekmi uz tavu ikdienu un labsajūtu atstāj vārdi, ko tu lieto un dzirdi? Mēs lielākoties neaizdomājamies, ka valoda nav tikai saziņas līdzeklis, bet gan instruments, ar kuru mēs veidojam savu realitāti. Mūsu izvēlētie vārdi ietekmē gan mūsu savstarpējo komunikāciju, gan mūsu pašu iekšējo stāvokli.

Kāpēc koučings dod rezultātu? Aiz katra vārda slēpjas kāds tēls, emocijas, jūtas vai notikums.Koučinga pieeja māca apzināties, kas "stāv" aiz lietotā vārda un turpmāk izmantot tādus formulējumus, kas atbalsta vēlamo rezultātu. Koučingā vārds tiek pielietots kā instruments savas dzīves veidošanai. Tieši tāpēc kouči, psihologi un konsultanti aicina klientus formulēt mērķus pozitīvā veidā. Ja cilvēks pārsvarā runā caur "es negribu...", tad viņa realitātē vairojas tieši tas, ko viņš nevēlas. Ir ārkārtīgi svarīgi definēt savus mērķus tādā veidā, kas ietver vēlamo un svarīgāko.

Daudzas konfliktsituācijas rodas tikai tāpēc, ka mēs nespējam saprasties, efektīvi sarunāties un panākt vienošanos. Konfliktsituācijas kolektīvos mēdz rasties, kad katrs tās loceklis vienu un to pašu vārdu vai frāzi saprot atšķirīgi. Komandu koučinga sesijās tiek mērķtiecīgi strādāts pie tā, lai visi komandas dalībnieki nonāktu pie vienotas izpratnes par svarīgiem jēdzieniem. Piemēram, jautājot katram individuāli, ko viņš saprot ar "sadarbību" vai "klientu orientāciju", atklājas plašs viedokļu spektrs. Komandu koučings palīdz nonākt pie vienotas definīcijas, kas ir skaidra un pieņemama ikvienam, tādējādi novēršot pārpratumus un veicinot efektīvāku sadarbību. Šī vienotā valoda kļūst par pamatu produktīvai komunikācijai un kopīgu mērķu sasniegšanai.

Izvēlies pareizos VĀRDUS, jo tie ir kā atslēga uz tavu vēlamo nākotni un labāku dzīves kvalitāti.

Darām šodien

VILTUS MĒRĶI

Wed, 13 Sep 2023 09:42:00 +0000

Kas ir viltus mērķi?

Viltus mērķi ir tie, par kuriem jūs domājat, ka to vēlaties, bet tos sasniedzot vai iedziļinoties, ir skaidrs, ka tas nemaz nav tas, ko patiesībā gribat un tas nemaz nav tas, kas dod jums gandarījumu un prieku.

Piemēram:

“Uzsāku studijas vienā no pieprasītākajām studiju programmām, taču drīz vien sapratu, ka joma mani neaizrauj. Nespēju piespiest sevi turpināt studijas. Tagad nezinu, ko darīt tālāk.”

“Es ļoti mērķtiecīgi un smagi gāju uz paaugstinājumu darbā, bet, kad to sasniedzu, nejutu nekādu gandarījumu.” Šādas un līdzīgas situācijas var liecināt, ka cilvēks sekojis viltus mērķim.

Viltus mērķu pazīmes:

sasniedzot mērķi, prieks ir īslaicīgs. To ātri nomaina tukšuma izjūta
gandarījuma trūkums
neattaisnojušās cerības
izniekots laiks
izpratnes trūkums par to, kur virzīties tālāk.

Kā rodas viltus mērķi?

Ak, cik gan bieži mūsu mērķu izvēle balstās uz to, ko citi vēlas un sagaida no mums! Viltus mērķi rodas gan darbā, gan dzīvē daudzu un dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk tie ir no ārpuses uzspiesti priekšstati un pieņēmumi par panākumiem, veiksmīgu karjeru, laimīgu dzīvi. Diezgan izplatīti ir cilvēku CENTIENI ATBILST kādam TĒLAM, ko uztur un kultivē sabiedrība, sociālās sistēmas. (Es kļūšu par vadītāju nevis tāpēc, ka tas patīk, bet dēļ statusa) Un, lai atbilstu iedomātajam tēlam ir jāsasniedz iedomāti mērķi un jāuztur noteikts uzvedības modelis. Maldīgais priekšstats par rezultātu ļoti bieži nesakrīt ar realitāti.

Viltus mērķus vēl pastiprina vajadzība būt pieņemtam, novērtētam, mīlētam, arī vēlme apliecināties un kādam kaut ko pierādīt. (Veidoju karjeru jomā, kuru iesaka vecāki, kaut pašam ir interese par citu jomu. Pelnu naudu ceļojumam uz eksotiskām zemēm, jo tur dodas kolēģi, kaut pašam gribētos aizbraukt uz laukiem un pabūt klusumā u.tml.)

Lamatās mēdz ievest arī pieeja, "nevis iet uz kaut ko konkrētu, bet bēgt no kaut kā". Ja esošajā darba vietā apstākļi ir neizturami, cilvēks izvēlas nevis mērķtiecīgi meklēt savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darba vietu, bet pieņemt jebkādu piedāvājumu, "ka tikai ātrāk tikt prom no esošās".

Mērķus ir ieteicams regulāri pārskatīt un izvērtēt. Viltus mērķu sarakstā mēdz nonākt arī pagātnes mērķi, kas zaudējuši savu aktualitāti.

Mērķu noteikšana ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kā mainīt savu dzīvi. Kāpēc? Jo mērķi palīdz virzīt jūsu darbības uz jums vēlamo rezultātu un būt savas dzīves autoram.

Ar ko sākt? Ar esošo mērķu izvērtēšanu un SAVU mērķu noteikšanu!

Darām šodien

KAS "KAVĒ" POZITĪVAS PĀRMAIŅAS?

Tue, 16 May 2023 09:43:00 +0000

Ikviens, kas izvirza sev mērķus un strādā pie to sasniegšanas, noteikti ir saskāries ar uzdevumu atlikšanu. Tomēr mēdz būt ilgstošas problēmas, kuras nerisinās, un pat ļoti būtiski mērķi ne vienreiz vien tiek pārlikti no saraksta sākuma uz saraksta beigām, no gada uz gadu.

Lai atrastu atbildes, kāpēc tā notiek, vēlos vērst uzmanību uz SLĒPTO IZDEVĪGUMU.

Ja ir ilgstošas problēmas, kuras saprotat, ka vajadzētu risināt, tomēr neveicat nekādas darbības, lai to mainītu, vai arī darbības ir nebūtiskas un ātri tiek atstātas novārtā, tas var norādīt, ka šajā problēmā ir spēcīgs slēptais izdevīgums jeb labums sev, kuru saņemat ar šīs problēmas palīdzību.

Pārsteidzoši, bet hroniska saslimšana, zems atalgojums, konfliktējošas attiecības, grūts darba u.c. var dod priekšrocības vai tā saukto slēpto izdevīgumu. Piemēram, hroniska saslimšana var nodrošināt līdzjūtību, palīdzību un uzmanību no citiem, tā dod iespēju neuzņemties lielāku atbildību, ko atveseļošanās gadījumā nebūs iespējams.

Iemesli katram ir subjektīvi un to atklāšana un izmaiņas ir ilgstošs un godīgs darbs ar sevi.

Kamēr slēptais izdevīgums netiks “izvilkts gaismā”, tikmēr tā pa īstam nemaz negribēsies ķerties pie jautājuma sakārtošanas un pārmaiņām.

“Es varu kontrolēt tikai to, ko apzinos. Tas, ko neapzinos, kontrolē mani.” /J.Whitmore/

Viens no veidiem kā ieraudzīt slēpto izdevīgumu ir GODĪGI SEV ATBILDĒT uz jautājumiem:

Ar ko šī problēma man ir izdevīga?
Ko labu priekš sevis es iegūstu no šīs situācijas?
Ko es zaudēšu, ja situācija atrisināsies?

Labi strādā rakstīšana – var uzdot sev jautājumu un bez vērtējuma, nosodījuma ļaut domām plūst un pierakstīti visus iemeslus, kas nāk prātā. To var atkārtot vairākas reizes, līdz patiesie iemesli atklāsies.

Ja tu kaut ko patiesi vēlies, tad noteikti vari to sasniegt!

Lai pieteiktos individuālai sarunai, spied šeit.

PRIEKŠSTATI UN PĀRLIECĪBAS - TO IETEKME UZ MUMS

Fri, 28 Apr 2023 07:11:00 +0000

Līga ir viena no labākajām pārdošanas pārstāvēm savā uzņēmumā, tomēr viņa ilgstoši nevarēja pārsniegt noteiktu pārdošanas līmeni, kaut iekšēji juta, ka spēj sasniegt daudz vairāk. Strādājot ar personīgās izaugsmes treneri un analizējot savus priekšstatus Līga atklāja, ka viņas rīcību ietekmē pārliecība, ka sasniegt augstākus rezultātus par citiem ir slikti - tā ir augstprātība un labāk ir “neizlekt”. Tāpēc neapzināti viņa uzturēja tādu pārošanas rezultātu, lai ievērojami nepārsniegtu pārējo kolēģu rādītājus.

Priekšstati = pārliecības būtiski ietekmē to, kā mēs rīkojamies un skatāmies uz pasauli.

Galvenais faktors, kas veido pārliecības ir mūsu tiešā pieredze. Mēs kaut ko darām vai novērojam, kaut kas notiek un mēs izdarām secinājumus. Priekšstats ir iepriekš uztverts un apziņā izveidots kādas situācijas, lietas vai parādības individuāls vispārināts atspoguļojums. Priekšstati ir mūsu domas, kuras 100% uztveram par realitāti un rīkojamies atbilstoši tiem.

Priekšstati ir pilnīgi visiem cilvēkiem. Pamati tiek ielikti agrā bērnībā caur ģimenes un sociālās vides pasaules redzējumu. Tieši tuvākie cilvēki ir tie, kas mazam bērnam stāsta un rāda, kas ir droši, kas bīstami, ko drīkst, kas ir aizliegts, rada vai apslāpē interesi par kādu darbības jomu un, protams, caur to veido un nostiprina priekšstatus.

Tieši tuvākie cilvēki bērnībā ieliek pamatu priekšstatam pašam par sevi - vai es esmu gudrs, skaists, talantīgs vai neveiksminieks, un ieprogrammē tādas pārliecības, kā - "Tev jāmācās labi, lai atrastu labu darbu.", "Jo vairāk strādāsi, jo veiksmīgāks kļūsi", "Tu dzīvē sasniegsi patiešām lieliskus rezultātus." u.c. Un viena frāze var kļūt kā akmenī iekalts fakts.

Priekšstats ir dziļi personīga sajūta par situāciju, kas saglabājas un aktualizējas arī turpmāk bez iepriekšējas situācijas tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem. Ir vērts saprast, ka individuālie zemapziņas priekšstati var būt pretrunā ar to, ko domājam apzināti. (līdzīgi, kā piemērā ar Līgu)

Noturīgi priekšstati sašaurina domāšanu, bremzē virzību un neļauj ienākt dzīvē visam, kas ir ārpus tā. Galvenais ir saprast, ka mēs saņemam to, kas atbilst mūsu priekšstatiem. Par laimi, priekšstatus var mainīt.

Kā mainīt priekšstatus?

Jāsaprot, ka zemapziņas priekšstati ir stabils domāšanas ieradums, kas var būt iedēstīts prātā pirms vairākiem gadu desmitiem. Reizēm tiek izmantots salīdzinājums, ka ierastā domāšana ir kā asfaltēts lielceļš, pa kuru ir viegli un ērti pārvietoties. Lai veidotu jaunu domāšanas ieradumu jeb priekšstatu, ir jāiemin taka, kur vēl nav iets, līdz tā kļūst par viegli ejamu ceļu.

Komunikācija ar jauniem cilvēkiem, vides maiņa, ceļojumi, grāmatas, kvalitatīvas filmas un mākslas darbi, kā arī mērķtiecīga savu priekšstatu apzināšanās ir ikdienas instrumenti uz izmaiņām domāšanā un kvalitatīvām pārmaiņām dzīvē.

Kā strādāt ar zemapziņas priekšstatiem:

Sākt ar lēmumu un apņemšanos mainīties, uzņemties atbildību par savu iekšējo un ārējo rīcību.
Noteikti jāstrādā ar tiem jautājumiem, kas ir aktuāli konkrētā brīdī, vai tā ir nauda, karjera, attiecības, veselība, dzīves mērķis vai cits, nevis jārisina visus pagātnes notikumus.
Izvēlies aktuālo situāciju un uzdod sev jautājumu: "Ar ko tas saistīts?" Pirmā atbilde, kas ienāk prātā parasti ir īstā, lai gan tā var likties pilnīgi nesaistīta.
Veido metaforas, vizualizē.
Pievērs uzmanību ķermenim. Īsto atbildi parasti pavada nervu sasprindzinājums vai emocionāla reakcija (bieži nepatīkama). Pajautā: "Kādam nolūkam man tas vajadzīgs?" Tam vienmēr ir iemesls.
Atceries, visu rīcību pamatā ir pozitīvs nolūks, pieņem savas emocija. Pasaki sev: "Es drīkstēju to just/negribēt/izvēlēties .... ."
Tad veido nākotnes vīziju un plānu, kā sasniegt vēlamo.

Domāšanai nav kafijas pauzes un brīvdienu. Esi vērīgs/-a, kādas domas ir tavas rīcības pamatā. Pa kuru ceļu tu ej?

Mēs katrs dzīvojam savā informācijas telpā. Ja mēs izmainām sevi no iekšienes, izmainām pasaule mums apkārt.Priekšstatus par sevi maina darbības un pieredze.

Ja esi iestrēdzis kādā dzīves situācijā un vēlies atrast risinājumu, PIESAKIES SARUNAI. Ielaid savā realitātē jaunus priekšstatus.