KARJERA BEZ GARANTIJĀM: KAD INTERESE UN PAŠIZZIŅA KĻŪST SVARĪGĀKAS PAR AMATU

Uz ko 35+ gadu vecumā ir vērts vērst uzmanību?

Ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujo attīstību, darba tirgus mainās ievērojami ātrāk, nekā daudzi to vēlētos. Tas nozīmē vienu: vēlme pēc stabilitātes, kuru tik ļoti mēģinām noturēt, ir jāatlaiž, tā vairs nav garantēta. Patiesībā stabilitāte nekad nav bijusi garantēta. Un īpaši šajā dzīves posmā kļūst kritiski svarīgi nevis turēties pie sasniegtā, bet aktīvi iesaistīties savā attīstībā.

Mēs katrs esam kā zobrats lielākā sistēmā - pašreizējā darba vietā, nozarē, profesijā. Mūsu zobratus veido prasmes, raksturs, pieredze, domāšana. Tie ļauj mums diezgan labi iederēties esošajās sistēmās. Taču jautājums nav tikai par šodienu. Jautājums ir: kā iekļauties nākotnē, kā pielāgoties tam, kas nav skaidrs un paredzama?

Ja jūs gaidāt, ka kāds kādā brīdī atnāks un iedos gatavu instrukciju, kā iekļauties nākotnes pasaulē, man ir sliktas ziņas — tādas instrukcijas nebūs.

Atbilde nav ārējās programmās, bet iekšējā skaidrībā. Spējā atbildēt sev uz būtiskiem jautājumiem:

• Kas es esmu?
• Kādas ir manas stiprās puses?
• Kas mani patiesi interesē?
• Ko par mani liecina mehānisms, kurā šobrīd grozos — mana darba vide, nozare, loma?

Paātrinājums, kas var pārsteigt nesagatavotus

Mēs varam pamosties kādā rītā un saprast, ka sistēma ir mainījusies. Mākslīgais intelekts izglītībā, automatizācija, jaunas darba formas - tas viss notiek jau tagad. Un šoks rodas nevis no izmaiņām pašām par sevi, bet no sajūtas: “Es vairs šeit neiederos.”

Tad rodas kaudze jautājumu:

• Ko man vajag mainīt?
• Kā es varu iekļauties citā sistēmā tieši tagad?
• Kā nepārvērsties par lieku detaļu, kuru izmet?

Vairs nemeklē amata nosaukumu, bet skaties uz saturu. Tu vari sevi saukt kā vien vēlies - grāmatvedis, IT speciālists, Personāla vadītājs. Nosaukums var palikt, bet saturs ir mainījies. Līdzi laikam jāiet nevis ar amata nosaukumu, bet ar prasmēm, domāšanu un spēju mācīties.

Rītdienas darbinieks būs citāds

Rītdienas profesionālis strādās ar citu pieeju, citu redzējumu, citu elastību. Ar spēju saprast, kuras prasmes jāattīsta, kas jāpastiprina, kas jāatlaiž. Atrast, kas tevi patiesi stiprina, nevis tikai uztur kustībā.

Vienlaikus ir jāskatās plašāk — ne tikai uz sevi, bet arī uz darba vietu un nozari:

• Vai mans uzņēmums saglabā konkurētspēju?
• Vai mana nozare spēj pielāgoties?
• Kādas ir globālās tendences, kas ietekmēs manu darbu, uzņēmumu, nozari?

Nevis dzīvot ar “plāksteriem”, bet veidot vidēja un ilgtermiņa attīstības mērķus, lai būtu soli priekšā laikam, nevis nemitīgi lēkt pēdējā vagonā.

Nevis amats, bet interese un spējas

Nevajag domāt tikai par to, kas tu gribi būt pēc amata nosaukuma. Būtiskāk ir klausīties sevī un iet interešu un prasmju ceļu. Tieši interese ir tas dzinējspēks, kas liek mācīties, attīstīties un pielāgoties arī tad, kad ārējā vide mainās. Interese liek sekot līdzi nozares izmaiņām un novitātēm.

Un brīdī, kad parādīsies vakance, kura vēl nekā nesaucas, pēc izvirzītajām prasībām tu varēsi teikt: “Tas esmu es.” Jo pēc prasmēm, zināšanām un domāšanas — tu tai jau atbilsti.

Un tas šodien ir pats drošākais ieguldījums nākotnē: dziļāka sevis izpratne un mērķtiecīga attīstība savā interešu jomā, skatoties uz pasauli plašāk nekā tikai savu darba vietu.

Nav komentāru

Komentēt